Siltināšana ar apmestās fasādes tehnoloģiju

Siltināšana ar apmestās fasādes tehnoloģiju 150 150 TENAPORS

Siltināšana ar apmestās fasādes tehnoloģiju

Tehnoloģija

Siltināšana ar apmestās fasādes jeb “slapjās fasādes” tehnoloģiju ir viens no izplatītākajiem ēku siltināšanas risinājumiem. Šāda būvju norobežojošo konstrukciju siltumtehnisko īpašību uzlabojošs risinājums dažādās modifikācijās ir ticis plaši pielietots Eiropā no 1960. gada. Putu polistirols ir viens no efektīvākajiem siltumizolācijas materiāliem, kurš ir spējīgs saglabāt augstvērtīgas siltumtehniskās īpašības ilgtermiņā. Fasāžu siltināšanas tehnoloģisko risinājumu atbilstību likumdošanai nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 002-15 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”.

Materiāls

Ir pieejami 2 veida putupolistirola materiāls: “baltais”, jeb EPS un “pelēkais”, jeb NEO EPS. Izstrādājumi viens no otra atšķiras ar piedevām, kas tiem tiek pievienotas ražošanas procesā. Pelēkā nokrāsa šajā gadījumā tiek iegūta pateicoties grafīta daļiņām, kuras līdz pat 20% ļauj uzlabot galaprodukta siltumtehniskās īpašības. Putupolistirols ir ļoti zema siltumcaurlaidība, jeb λ, kas, atkarībā no izvēlētā tipa, var būt robežās no 0,031 līdz 0,040 W/mK. Materiālam ir ļoti zema ūdens uzsūce, līdz ar to tas turpina pildīt izolācijas funkcijas, pat nonākot tiešā saskarē ar ūdeni. EPS ir ļoti ekoloģisks un viegls, jo tas līdz 98% sastāv no gaisa.

Kvalitāte

Apmesto fasāžu siltināšanas risinājumus, jeb ETICS (External Thermal Insulation Composite System) sertificē atbilstoši ETAG 004 prasībām. Atbilstošā dokumentācija ir obligāti nepieciešama, ja siltināšanas projektā plānots iesaistīt Eiropas savienības struktūrvienību līdzfinansējumu. Šie dokumenti stingri reglamentē izmantojamos materiālus un pielietojamo iestrādes tehnoloģiju, tādā veidā gala patērētājam nodrošinot sertificētu sistēmu ar augstu ilgmūžību, paaugstinātu noturību pret ugunsdrošību un ražotāja garantiju.

  • Putupolistirolam ir augsta izmēru stabilitāte, tas nesaraujas un neuzsūc mitrumu līdz ar to neveidojas plaisas fasādes sistēmā un tiek nodrošināta apmetuma noturību pret laikapstākļu ietekmi. Vairākos pētījumos, veicot putuplasta paraugu savākšanu, pēc 10, 20 un 30 gadu ekspluatācijas ir atklājies, ka mitruma saturs standarta konstrukcijās nepārsniedz 0,4%, tādā veidā veicinot siltumtehnisko īpašību saglabāšanos. Pie tam iegūtos paraugu tehniskās īpašības lielākajā daļā gadījumu ievērojami pārsniedz tās, kuras tikušas deklarētas to iestrādes periodā. Vairums no sertificēto apmesto fasāžu izstrādātājiem deklarē sistēmas kalpošanas laiku, kas pārsniedz 25 gadus.

  • Putupolistirolam ir zema temperatūras noturība – tikai +80oC. Pie norādītās temperatūras materiāls lēnām sāk sadalīties un zaudē savas īpašības. Līdzīga situācija var notikt, ja izstrādājums ilgstoši atrodas ultravioletā starojuma ietekmē – tieši saules stari. Lai pasargātu materiālu no kaitīgās ietekmes nepieciešams to apmest. Izmantojot sertificētu sistēmu tiek izmantots nedegošs apmetums ar ugunsnoturības pakāpi A-s1,d0, tādā veidā paaugstinot kopējo siltumizolācijas sistēmas noturību līdz B-s1,d0. Tas tiek panākts siltumizolācijas materiālu no abām pusēm pasargājot ar nedegošu materiālu. Atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” ar šādu siltināšanas tehnoloģiju ir iespējams siltināt ēkas līdz 9 stāvu augstumam.

  • Ļoti svarīgs parametrs, kurš ir jāievēro veicot ēkas fasādes siltināšanu ir mitruma režīma ievērošana. Pie nepareizi izbūvētas konstrukcijas sienā var sākt veidoties mitrums, tādā veidā bojājot konstrukciju. 2011. gadā pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma tika veikts pētījums ”Mitruma režīma konstrukcijās ar putu polistirolu siltinātās ēkās aprēķins”. Aprēķinu rezultātā tika analizētas visas tipveida mūra konstrukcijas un mitruma procesi tajās, ja tās tiek siltinātas ar putupolistirolu. Pētījums parādīja, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos, mūra ēkas no ārpuses siltinot ar EPS neveidojas nevēlami mitruma procesi, kuri to varētu negatīvi ietekmēt.

  • Fasādes siltināšanas darba kārtība sevī ietver:

    1. Virsmas (sienas) sagatavošanās darbus;
    2. Cokola profila montāžu;
    3. Putupolistirola plākšņu līmēšana;
    4. Materiāla stiprināšana ar dībeļiem;
    5. Armējošā slāņa izveidi;
    6. Dekoratīvā apmetuma uzklāšanu.
  • Virsmas sagatavošanas darbi

    Pirms siltināšanas darbu uzklāšanas ir jāpārliecinās, ka siena spēs nodrošināt pietiekami efektīvu siltumizolācijas slāņa pielipšanu – tā nav pārklāta ar neatbilstošu materiālu, ir pārāk liels plaisu daudzums u.c. Pretējā gadījumā jāveic sienas sagatavošanas darbi. Ja uz sienas novērots pelējums vai kāds cits mitruma process, tad tas jānovērš un virsma jāapstrādā ar attiecīgu tehnoloģiju. Jānovērtē sienas līdzenums, ja novērotie nelīdzenumi ir lielāki par 15mm, jāveic sienas izlīdzināšana.

    Cokola profila montāža

    Cokola profilu nepieciešams uzstādīt, lai pasargātu siltumizolācijas materiālu no mehāniskiem bojājumiem un nodrošinātu to novietošanu horizontālā virzienā. Profili jāizvēlas atbilstoši projektētajam siltumizolācijas biezumam, nodrošinot precīzu savienojuma vietu. Atsevišķi elementi pie sienas tiek stiprināti ar dībeļnaglām.

    Putupolistirola plākšņu līmēšana

    Ir 2 veida tehnikas, kā ir iespējams pielīmēt plāksnes uz sienas – ar zobķelli pilnībā noklājot izolācijas materiāla virsmu un līmjavu uzklājot pa perimetru, papildus uzklājot javas pikas. Vēlamais risinājums ir pilnīgas virsmas noklāšana, jo tādā veidā tiek noklāts lielāks laukums un veidojas spēcīgāks savienojums ar sienu. Taču šāda veida tehnoloģija pieļaujama situācijās, kad sienas virsmas nelīdzenumi nepārsniedz 10mm uz 1 tekošo metru. Otrs tehnoloģiskais risinājums pieļauj lielākus sienas nelīdzenumus, taču stingri jāievēro, ka noklātais plāksnes laukums nevar būt mazāks par 40% no virsmas. Pie tam obligāti ir jānoklāj viss perimetrs, pretējā gadījumā starp plāksnēm un sienu var veidoties nevēlama gaisa sprauga. Veicot siltumizolācijas materiāla stiprināšanu pie sienas tas stingri jāpiespiež, lai līmes kārta veidotu savienojumu visā virsmas laukumā. Stiprināšana ar līmjavu nodrošina siltumizolācijas sistēmas mehānisko noturību un blīvu savienojumu ar nesošo konstrukciju. Spraugas starp sienu un putupolistirolu var radīt siltuma zudumus un samazināt ugunsnoturību.

    Materiāla stiprināšana ar dībeļiem

    Putupolistirola stiprināšanu ar dībeļiem vēlams sākt ne ātrāk, kā 24 h pēc tā pielīmēšanas pie sienas, pretējā gadījumā līmjava var būt nesacietējusi. Dībeļi nodrošina sienas noturību pret vēja iedarbību un to nepieciešamais skaits var krasi atšķirties atkarībā no vēja radītās slodzes ēkas atrašanās vietā. Pie montāžas darbu veikšanas jāizvēlas sertificēti dībeļi vajadzīgajā garumā. Nekvalitatīvi dībeļi, bez kvalitātes apliecības sertifikāta var nenodrošināt vajadzīgo aizsardzību pret vēja slodzi un radīt mehāniskās noturības riskus. Neatbilstošiem izstrādājumu dēl var rasties papildus siltuma zudumi. Savukārt izvēloties dībeļu garumu jāņem vērā siltumizolācijas biezums, līmjavas biezums un nepieciešamais iedziļinājums nesošajā konstrukcijā – nepietiekams iedziļinājums var novest pie konstrukcijas slodžu noturības samazinājuma.

    Armējošā slāņa izveide

    Pirms armējošā slāņa uzklāšanas vispirms atbilstošajās vietās jānovieto lāsenis, stūra profili , deformācijas šuves un citus savienojuma vietu stingrības nodrošinošie elementi, tos pārklājot ar armējošo javu. Tikai pēc javas nožūšanas var sākt armējošā slāņa izveidi vispirms virsmu noklājot ar javu aptuveni 6mm biezumā. Slāņa stingrības nodrošināšanai nepieciešams izmantot stiklašķiedras sietu, kurš ir sārmu noturīgs un atbilst sistēmas turētāja noteiktajai tehnoloģijai. Sietu javā iegremdē tā, lai tas atrastos slāņa aptuveni 1/3 no ārējās slāņa robežas. Sieta savienojuma vietās jāparedz vismaz 100m plata pārklāšanās robeža. Papildus siets jāiestrādā arī logu, durvju un citu aiļu stūros. Papildus pārklājums nodrošinās sistēmas noturību pret plaisāšanu.

    Dekoratīvā apmetuma izveide

    Dekoratīvais apmetums pilda 2 funkcijas – tiek panākts vēlamais ēkas vizuālais noformējums un tas pasargā pārējos siltināšanas sistēmas slāņus no laikapstākļu negatīvās ietekmes. Pēdējā slāņa izveidi var sākt tikai tad, kad iepriekšējas ir pilnībā izžuvis. Vispirms, lai nodrošinātu slāņu savstarpēju adhēziju, armējošo slāni nepieciešams gruntēt un tikai pēc tam var sākt dekoratīvā slāņa izveidi. Iestrādes tehnoloģijas šajā gadījumā var atšķirties atkarībā no izvēlētā vizuālā izskata – par atbilstošo tehnoloģiju nepieciešams konsultēties ar materiāla ražotāju vai izplatītāja.

    Kvalitāte

    Fasādes siltināšanas risinājums var atšķirties atkarībā no izvēlētās sistēmas. Lai veiktu kvalitatīvu sistēmas izbūvi nepieciešams konsultēties ar ETICS sistēmu turētājiem – visbiežāk tie ir apmetumu ražotāji un izplatītāji. Būtiski ir izvēlēties sertificētas sistēmas, un izmantot tikai šīm sistēmām piemērotos materiālus, tādā veidā nodrošinot visas sistēmas kvalitāti, ilgmūžību un normatīvo prasību izpildi.

  • I am text block. Click edit button to change this text. Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit. Ut elit tellus, luctus nec ullamcorper mattis, pulvinar dapibus leo.

  • Dokumenti

Risinājuma produkti Ugunsreakcijas klaseIzmēriSiltumvadītspējas koeficientsSpiedes spriegumsStiepes stiprībaIlglaicīga ūdens absorbcija #
TENAPORS EPS 70
-
TENAPORS EPS 70
Siltumvadītspējas koeficients
Stiepes stiprība
Steam resistances
Ilglaicīga ūdens absorbcija
Izolācijas biezums
TENAPORS EPS 80
-
TENAPORS EPS 80
Siltumvadītspējas koeficients
Spiedes spriegums
Stiepes stiprība
Steam resistances
Ilglaicīga ūdens absorbcija
Izolācijas biezums
TENAPORS NEO EPS 70
TENAPORS NEO EPS 70
Ugunsreakcijas klase
Siltumvadītspējas koeficients
Stiepes stiprība
Steam resistances
Ilglaicīga ūdens absorbcija
Izolācijas biezums
TENAPORS EPS 60
-
TENAPORS EPS 60
Ugunsreakcijas klase
Siltumvadītspējas koeficients
Steam resistances
Ilglaicīga ūdens absorbcija
Izolācijas biezums
TENAPORS NEO EPS 80
-
TENAPORS NEO EPS 80
Siltumvadītspējas koeficients
Spiedes spriegums
Stiepes stiprība
Steam resistances
Ilglaicīga ūdens absorbcija
Izolācijas biezums